jaunumi
19.08.2013. 10:00
“Ežiem” uzticīgais Ruslans Kotļevs
Turpinot interviju ciklu, piedāvājam interviju ar vienu no LMT RK Eži līderiem, Latvijas Izlases spēlētāju, Latvijas studentu izlases kapteini un patīkamu cilvēku Ruslanu Kotļevu !

Saruna ar Latvijas Mobilā telefona Regbija kluba “Eži” spēlētāju Ruslanu Kotļevu.

Vizītkarte
Ruslans Kotļevs, regbists
Dzimšanas gads: 1986. gada 8. marts
Augums: 180 cm
Svars: 89 kg
Pozīcija laukumā: Nr. 10

– Kāpēc izvēlējies regbiju par savu sporta veidu? Kādā vecumā tas notika, un cik ilgi jau pats spēlē?
– Regbijā trenējās abi mani vecākie brāļi. Kad man bija 8 gadi, arī es sāku trenēties, un regbijs man iepatikās – īsta vīru spēle. Tā nu ir sanācis, ka tagad jau 19 gadus ovālā bumba ir kļuvusi par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu.

– No kāda vecuma bērni var sākt spēlēt regbiju, un līdz cik ilgam vecumam var turpināt to darīt?
– Ārzemēs, piemēram, Francijā, bērni regbiju spēlē jau no četru piecu gadu vecuma. Savukārt mēs tepat Latvijā to darījām no septiņiem, astoņiem gadiem. Kaut gan tagad “Ežos” jaunākā grupa ir 10, 11 gadīgie zēni. Cik ilgi var spēlēt? Domāju, ka apmēram līdz 40 gadiem to var darīt nopietnā līmenī. Taču ir arī izņēmumi. 

– Kas bija Tavi regbija elki bērnībā un tagad, kad esi jau redzējis daudz vairāk nekā bērnībā?
– Sākumā man ļoti patika, kā spēlē mūsu pašu “Djoma” – Demjans Zavadskis. Tagad, kad jau esmu redzējis daudzas regbija lielvalstis darbībā, man ļoti patīk anglis Džonijs Vilkinsons un jaunzēlandietis Kārters, arī viņa tautietis Džonahs Lomu.

– Regbijs 7 tagad ir kļuvis par olimpisko veidu, taču tu joprojām spēlē arī klasisko regbiju. Kāpēc tā? Vai nevajadzētu izvēlēties tikai vienu?
– Es domāju, ka Latvijā tas vienkārši nav iespējams, jo nav jau tik daudz spēlētāju. Tāpēc nākas spēlēt gan septiņnieku, gan klasisko mūsu sporta veidu, kaut gan laika trūkuma dēļ, septiņnieku nebiju spēlējis kādus 5 gadus. Man liekas, ka nekāda pretruna šeit nepastāv.

– “Eži” pastāv jau 18 gadus. Kā tiem pievienojās Ruslans Kotļevs?
– 1994. izveidojās bērnu regbija klubs “Rīgas gailīši”, kas bija pirmsākums “Ežiem”. Jau teicu, ka regbijam mani piesaistīja vecākie brāļi. Sekojot viņu piemēram, arī es sāku nodarboties ar regbiju Jāņa Graumaņa vadībā. Tad 1995. gadā, kopā ar mūsu ilggadīgajiem sponsoriem Latvijas Mobilo telefonu, tika nodibināti “Eži”, un tā nu es šeit nonācu. 

– Kādi bija Tavi sapņi saistībā ar regbiju jaunībā un tagad?
– Bērnībā sapņoju, ka varēšu aizbraukt uz Franciju, tur spēlēt un mācīties. Kad man bija 16 gadi, tāda iespēja arīdzan bija, taču apstākļi pavērsās tā, ka nevarēju tikt...
Tagad domāju spēlēt regbiju tik ilgi, kamēr veselība to ļaus.

– Vai Tu varētu sevi iztēloties spēlējam kāda cita kluba rindās?
– Noteikti nē! Nu jau 19 gadus daudzi esam kopā vienā komandā, un tādu draudzību ir grūti pārtraukt.

– Šogad notika divi lieli turnīri regbijā 7 ar Latvijas izlases dalību – universiāde Kazaņā un Eiropas čempionāts Upesciemā. Abos tu biji Latvijas izlases sastāvā, bet universiādē pat biji Latvijas izlases kapteinis. Kādi vēl bijuši iespaidi?
– Eiropas čempionāts Upesciemā man bija pirmās sacensības Latvijas izlases sastāvā regbijā 7. Treneris Uldis Bautris mani uzaicināja uz komandas treniņiem. Tā arī nonācu valstsvienības sastāvā. Savukārt uz Latvijas studentu izlasi mani uzaicināja Aivars Pilenieks. Brauciens uz Kazaņu izdevās ļoti emocionāls un arī tīri sportiski veiksmīgs. Tas bija tā kā mazā olimpiādē – krāšņā atklāšanas ceremonija, svētku atmosfēra, un, protams, arī pašas spēles. Pretiniekos pasaules regbija lielvalstis. Nez kad vēl būs tāda iespēja uzspēlēt ar tādiem sāncenšiem.

– Kurā augstskolā tu mācies? Par ko vēlies kļūt “ārpus” regbija?
– Biznesa Vadības koledžā apgūstu komercdarbību, bet pamata darbs ir saistīts ar naftas produktiem.

– Pie kura trenera tev vislabāk patīk trenēties?
– Domāju, ka pie Jura Straumes. Viņš manā sportista karjerā ir otrais treneris pēc Jāņa Graumaņa. Protams, arī pie citiem treneriem ļoti daudz ko esmu apguvis.

– Kas ir tavi labākie draugi regbijā un ārpus tā?
– Pārsvarā komandas biedri, ar kuriem trenējamies kopā jau no bērnības. Ir labas attiecības ar regbistiem no citām komandām. Ārpus regbija ir arī draugi no skolas laikiem.

– Kādi ir tavi pienākumi laukumā, kad spēlē par 10. numuru? 
– Desmitajam galvenie uzdevumi ir veidot saspēli starp uzbrucējiem un aizsargiem, pārredzēt laukumu, lai, sitot ar kāju, iegūtu teritoriju. Ja komandā ir labs sitējs, tas ļoti apgrūtina pretinieka spēli.

– Ko tu varētu ieteikt jauniešiem, kas vēl nav izvēlējušies savu sporta veidu un, iespējams, domā par regbiju?
– Es visiem ieteiktu noteikti pamēģināt šo sporta veidu. Tas attīsta domāšanu, spēku, fizisko izturību un ātrumu. Nevienā citā sporta veidā nav tik daudz iespēju attīstīties. Regbijā var atrast savu vietu dažāda “izmēra” cilvēkiem.

– Ko, tavuprāt, vajadzētu darīt, lai regbijs Latvijā kļūtu vēl populārāks nekā līdz šim?
– Vairāk jāpiesaista jaunieši, jāpopularizē regbijs skolās. Jādara tā kā Jānim Graumanim. Viņš, būdams skolā sporta skolotājs, savāca daudzus savus skolēnus un sāka pacietīgi mācīt viņiem regbiju. Tagad ir arī redzams rezultāts. Daudzi no viņiem vēl joprojām ir „Ežu” rindās.

Jānis Erenbergs,
LMT RK “Eži” preses sekretārs
0 komentāri
© "LMT Regbija klubs "Eži". Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapu veidoja: Global Project Solutions