jaunumi
11.10.2013. 17:05
Lapsas pils “bruņinieks” Mareks Larionovs

Intervija ar LMT RK “Eži” komandas spēlētāju Mareku Larionovu.

 

Vizītkarte

Dzimšanas gads: 1986. gada 11. novembris

Augums: 202 cm

Svars: 125 kg

Pozīcija laukumā: Nr. 8

 

– Kā notika tava pirmā iepazīšanās ar regbiju?

– Caur tēvu – Oskaru Muižnieku. Viņš savulaik spēlēja RAF, bija arī viens no Latvijas valstsvienības balstiem neatkarības pirmajos gados. Tēvs savulaik strādāja bārā Latvijas regbija klubā. Atceros, ka uz turieni bija atnācis “Ežu” vecākais treneris Jānis Graumanis, un aicināja mani trenēties regbijā. Tad vēl “Eži” nemaz nebija izveidoti. Klubs saucās “Rīgas gailēni”. Sākumā nepiekritu. Man tolaik bija septiņi gadi. Tomēr, vasara pagāja, un rudenī es iesaistījos regbija treniņos. Tā tas viss arī sākās.

 

– Kāpēc Tev patīk regbijs? Pēc dabas dotumiem no tevis varētu iznākt itin labs basketbolists... Augums virs diviem metriem, laba koordinācija, metienu var uztrenēt ar laiku...

– Basketbols – to nu gan nē... Esmu vēl sevi esmu izmēģinājis džudo un futbolā, taču arī šajos sporta veidos man nekas nopietns nesanāca. Bet regbijā viss aizgāja it kā pats no sevis, automātiski. Bumba “pielipa” pie rokas un itin drīz mēs bijām kā “nešķirami draugi”. Bija noticis kaut kāds “klikšķis”, un turpmāk sevi saistīju tikai ar ovālo bumbu. Varbūt tie bija tēva gēni, varbūt vēl kāda likumsakarība, taču šajā sporta veidā ātri iejutos un jūtos mājīgi tur vēl joprojām.

 

– Tev kādreiz uz laukuma ir iznācis tā kārtīgi izkauties?

– Ir bijuši gadījumi. Gan sevi ir nācies aizstāvēt, gan arī citus. Ko lai dara, tāds sporta veids, kur dažādi asumi un kontakti ir ikdiena. Tiesa, kad spēle beigusies, visam jāpaliek turpat laukumā. Ārpus tā vairs nekādu kašķu un rīvēšanās.


– No kāda vecuma bērni var sākt spēlēt regbiju, un līdz cik ilgam vecumam var turpināt to darīt?
– No kādiem pieciem, sešiem gadiem var droši sākt. Francijā, man liekas, trenējas pat jau no četru gadu vecuma.

 

– Cik ilgi vēl spēlēs Mareks Larionovs?

– Kamēr kauli “vilks” (smejas). Pareizāk, kamēr es varēšu kaulus “pavilkt”. Regbijs man patīk, tāpēc uzskatu to par savas dzīves sastāvdaļu.

 

– Kas bija Tavi regbija elki bērnībā un tagad, kad esi jau redzējis daudz vairāk?
– Bērnībā tāda īsta elka man nemaz nebija. Vienīgais plašāk zināmais bija jaunzēlandietis Džonahs Lomu.

 

– Bet no pašmāju regbistiem?

– Daudz mācījos no sava tēva. Vēl man patika, kā spēlēja pašreizējais Latvijas izlases treneris Vladimirs Ņikonovs.

 

– Regbijs 7 tagad ir kļuvis par olimpisko veidu. Vai neesi domājis par to, kam dot priekšroku – septiņniekam vai klasiskajam regbijam? Jebšu tomēr turpināsi spēlēt abus divus?
– Pagaidām spēlēju abus divus, taču septītnieku uzskatu vairāk par iespēju trenēties. Es priekšroku tomēr dotu klasiskajam regbijam ar 15 spēlētājiem abās laukuma pusēs. Savukārt olimpiskajā regbijā ir ļoti daudz jāskrien. Toties šo paveidu ir vieglāk saprast, ja no malas to skatās neprofesionāļi. Īstajiem regbistiem pie sirds vairāk tomēr ir lielais regbijs.

 

– Tu esi arī Latvijas izlases dalībnieks. Ar ko atšķiras regbijs un treniņi klubā un valstsvienībā?

– Izlasē esmu kopš 2006. gada. Klubā visi spēlētāji ir ļoti labi saspēlējušies, pazīst viens otru. Savukārt izlasē jāmācās citas kopdarbības. Tagad valstsvienībai ir jauns galvenais treneris Sergejs Lisko, kurš treniņos veido savas sadarbības. Jāpielāgojas viņa stilam.

 

– Latvijas izlase šoruden abas spēles Eiropas Nāciju kausā aizvadīs ārpus Rīgas. Kā tev liekas, vai tas ir pareizi?

– Domāju, ka šis solis ir pareizs. Jāpopularizē regbijs visā Latvijā. Uz Valmieru no Rīgas aizbraukt ir padārgi, taču Jelgava gan atrodas tepat līdzās. Turklāt Valmierā un Jelgavā ir savi regbija klubi, kas šo spēli darījuši pazīstamāku plašākam līdzjutēju lokam. Cerēsim uz atbalstu arī ārpus galvaspilsētas.

 

– Kas “Ežos” ir tāds, ar ko tie atšķiras no citiem Latvijas regbija klubiem?

– Manuprāt tas ir Latvijā draudzīgākais klubs. Tieši ciešās savstarpējās attiecības ir tas, kas “Ežus” atšķir no citiem klubiem. Nav jau arī nekāds brīnums – lielākā daļa ir kopā jau no mazotnes.

 

– Vai Tu vēl varētu sevi iztēloties spēlējam kāda cita kluba rindās?

– Neesmu par to domājis. Drīzāk jau nē. Kā nekā “Ežos” esmu jau 19 gadus.

 

– Cik zināms, tu vienu sezonu esi spēlējis regbiju arī vienā no Francijas klubiem?

– Jā. “Ežiem” ir labas attiecības ar Francijas klubiem, pret kuriem spēlēt un piedalīties turnīrā mēs katru gadu braucam. Tā nu vienreiz vecākajam trenerim Jānim Graumanim atnāca piedāvājums kādam no “Ežiem” stažēties un patrenēties Chatorenard klubā. Interesanti, ka šis kluba nosaukums tulkojumā nozīmē – Lapsas pils. Es aizbraucu, izturēju divu nedēļu pārbaudi, un pēc tam vienu sezonu trenējos un spēlēju Francijā. Daudz iemācījos, kļuvu patstāvīgāks. Tolaik man bija tikai 18 gadi. Ieguvu daudz jaunu draugu. Vēl tagad Feisbukā ar dažiem sazinos.

 

– Pie kura trenera tev vislabāk patīk trenēties?

– Pie Jura Straumes. Esam kopā jau vairākus gadus, pie Jura jau pierasts. Kā jau teicu, “Ežiem” ir draudzīgs kolektīvs, un treneris ir šī kolektīva neatņemama sastāvdaļa

 

– Ko tu varētu ieteikt jauniešiem, kas vēl nav izvēlējušies savu sporta veidu un, iespējams, domā par regbiju?

– Lai tik nāk un pamēģina. Tas taču neko nemaksā... Regbijs pilnveido katra cilvēka fizisko spēku, garīgo enerģiju un izturību. Kad ovālā bumba tiks paņemta rokā, tad jau būs redzams, vai tas ir tikai tā starp citu, vai uz visu mūžu.

 

– Kas tavuprāt jādara, lai regbijs Latvijā kļūtu populārāks nekā līdz šim?

– Vajadzētu vairāk reklāmas, rīkot citus publiskos pasākumus, lai piesaistītu vairāk jaunatnes uzmanību. Kad ar izlasi viesojāmies Maltā, tad redzējām, kā regbiju var pasniegt kā īstus svētkus. Stadions pilns, mūziku atskaņo labākais dīdžejs, citi cep un grilē desiņas, citi vēl citādāk atpūšas. Mums arī vajadzētu censties sarīkot kaut ko līdzīgu. Nepieciešama popularizācija, vairāk informācijas plašsaziņas līdzekļos par mūsu sporta veidu.

 

Jānis Erenbergs,

LMT RK “Eži” preses sekretārs

0 komentāri
© "LMT Regbija klubs "Eži". Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapu veidoja: Global Project Solutions